Rakstiskos avotos Beļģijas vārds pirmo reizi minēts jau 1. gs.p.m.ē., kad Jūlijs Cēzars gallu kara laikā daļu šīs teritorijas nosauca par Gallia Belgica, no kā tad vēlāk arī ir cēlies Beļģijas nosaukums.
Šīs valsts oficiālais valsts nosaukums ir Beļģijas Karaliste un tā ir federāla valsts, kas iedalīta trijos reģionos, kamdēļ arī oficiālās valsts valodas ir trīs – flāmu (holandiešu), franču un vācu.
Beļģijas teritorija ir uz pusi mazāka par Latvijas teritoriju, bet toties šo valsti par savām mājām sauc nepilni 11 miljoni cilvēku. Beļģiju viennozīmīgi var dēvēt par pasaules politiskās dzīves centru, jo tā ir Eiropas Parlamenta mājvieta, kā arī Briselē atrodas vairākas starptautiskas organizācijas kā NATO, ANO, OECD.
Beļģija pasaulei ir devusi daudzus zināmus un slavenus cilvēkus, un pašā saraksta galvgalī noteikti būtu jāmin kaut vai Holivudas aktieri Žanu Klodu van Dammi, saksafona izgudrotāju Ādolfu Saksu, gleznotāju Pīteru Paulu Rubensu, par pasaules visu laiku labāko riteņbraucēju nosaukto Ediju Merksu, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadītāju Žaku Rogi, kurš šo komiteju vadīja no 2001. līdz 2013.g.
Nevaram nepieminēt arī tādas ievērojamas personas kā komiksu sērijas par Tintiņu autoru Žoržu Remī Eržē, rakstnieku Žoržu Simenonu un Hugo Klausu, un komponistu un dziedātāju Žaku Brelu.
Ieskatāmies arī zinātnes un ekonomikas sasniegumos – Beļģija gan nevar lepoties ar daudziem izgudrojumiem un lielām pasaulslavenām firmām, taču ir divas lietas bez kurām nav iedomājama praktiski neviena cilvēka ikdiena un ar kurām šī valsts noteikti var lepoties – beļģu izgudrotāja Edvarda de Smedta radītais asfalts un Leo Hendriksa Bakelīta radītais bakelīts – pirmā industriāli ražotā plastmasa.
Beļģi noteikti var lepoties ar Antverpenes pilsētu, kas tiek dēvēta par dārgakmeņu galvaspilsētu, jo tajā atrodas gan Dimantu muzejs, gan arī lielākais šo dārgakmeņu industrijas centrs, apgrozot ik gadu 84% no pasaules neapstrādātajiem dimantiem un tā apgrozījums gadā sasniedz 54 miljardus dolārus.
Kas vēl tāds interesants par šo valsti? – Ja varam ticēt leģendai, tad frī kartupeļu recepte ir radusies tieši Beļģijā un Beļģijā praktiski nav dabīgo ezeru, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
Ko Cargomax dara Beļģijā? – Cītīgi strādā un attīsta ātru un uzticamu servisu!
Sadarbību ar šo valsti uzsākām 2006.g. un uz doto brīdi šīs valsts virzienā veicam salikto, daļējo un pilno kravu pārvadājumus kā ģenerālajām tā ADR kravām, savukārt, uz pieprasījuma pamata varam apstrādāt arī temperatūras režīma un negabarīta kravu pārvadājumu pieprasījumus. Kravu piegādes no Beļģijas nodrošinām divas reizes nedēļā, attiecīgi pirmdienās un ceturtdienās, savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi uz Beļģiju tiek organizēti katru piektdienu. Uzņēmuma Cargomax piedāvātā servisa klāstā ir regulāri kravu pārvadājumi no Beļģijas un regulāri kravu pārvadājumi uz Beļģiju.
Lai iegūtu detalizētu informāciju par kravu pārvadājumiem Beļģijas virzienā, Jūs variet ar mums sazināties pa tālruni + 371 67 359 770, ar skype palīdzību (cargomax.info) , sūtot e-pastu uz info@cargomax.lv vai noformējot on-line pieprasījumu mūsu mājas lapā.
Vairāk informācijas par Cargomax SIA sniegtajiem starptautiskajiem kravu pārvadājumiem un to iespējām variet uzzināt šajā sadaļā – https://cargomax.lv/pakalpojumi/starptautiskie-kravu-parvadajumi/