Ziemassvētki…
Mūsu gadskārtējiem ziemas svētkiem ir gana daudz senu nosaukumu – Bluķa vakars, Koču vakars, Ķūķu vakars, Kaļedas un Ziemas Saulgrieži.
Ziemassvētki ir skaists sajūtu un pārdomu laiks, kad ievērojot tradīcijas gatavojamies gaismas uzvaras svētkiem pār tumsu.
Pie raksturīgajām tradīcijām ir minama pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, iešana ķekatās, bluķa vilkšana un zīlēšana, bet vissvarīgākā ir mājas uzkopšana un savas sētas tīrīšana, lai pēc tam varētu izrotāt savu māju ar tradicionālajiem Ziemassvētku rotājumiem – saulītēm, puzuriem, salmu virtenēm un kartupeļu saulītēm.
Puzuriem ir ļoti liela nozīme un tajos atspoguļojas pasaules modelis – seno latviešu izpratne par Visumu. Horizontālā daļa ir ar četrām asīm, kas apzīmē četras debespuses, savukārt vertikālā daļa ar trijām asīm apzīmē pagātni, tagadni un nākotni. Tradicionāli, katrā puzurī ir 12 mazie lukturīši, kas simbolizē gada 12 mēnešus, un telpā esošās gaisa plūsmas, nemanāmi griežot puzuri, gaismu spēlēs veido interesantus rakstus, kas līdzinās Lielvārdes jostas rakstiem. Simboliski puzuri attīra māju, ļauj atbrīvoties no sliktām domām un ienes mieru.
Pirts kurināšana un tajā iešana dienu pirms vai saulgriežu dienas rītā gan fiziski, gan simboliski attīrīja cilvēku no visa sliktā.
Mēdz teikt, ka pirtī iešana dvēseli nomazgā baltu.
Paveicot visus svarīgos priekšdarbus, var sākties pati svētku jautrība – došanās masku gājienā, spēļu un rotaļu izspēlēšana, dziesmu izdziedāšana, bluķa vilkšana un tā sadedzināšana, kas simbolizē visu pērnā gada neveiksmju, slikto domu un darbu sadegšanu, kā arī svarīga loma bija zīlēšanai, kas bija viens no veidiem kā varēja cīnīties ar ļaunajiem gariem un piesaistīt veiksmi.
Tas viss tika darīts, lai saulei palīdzētu uzsākt kāpienu kalnā un tā nestu mums aizvien vairāk gaismas un katrā ģimenē un mājās valdītu miers, saticība, labklājība un, lai katrs no mums saņemtu svētību jaunajam cēlienam.
Lai pirmssvētku dienas paiet gaišās un prieka pilnās noskaņās!