ADR kravu klasifikācija

1.klase – Sprāgstošas vielas un izstrādājumi.
Pirmajā klasē tiek iedalītas sprāgstvielas, kuras pēc savām īpašībām var sprāgt, izraisīt ugunsgrēku, kā arī iekārtas, kas satur sprāgstvielas, sprāgstošas vielas un izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti spridzināšanas darbiem vai pirotehniskā efekta radīšanai. Pirmajā klasē ietilpst sprāgstvielas: cietas un šķidras vielas (vai vielu maisījumus), kuras ir pakļautas ķīmiskai reakcijai ar gāzu izdalīšanos pie tādas temperatūras, tāda spiediena un ar tādu ātrumu, ka tās izraisa apkārtējo priekšmetu bojājumu; pirotehniskās vielas: vielas un vielu maisījumi, kuri ir paredzēti efekta radīšanai siltuma, gaismas, gāzes vai dūmu veidā vai to kombinācijas veidā pašuzturošo eksotermisko ķīmisko reakciju rezultātā, kuras notiek bez detonācijas; sprāgstražojumi: ražojumi, kas satur vienu vai dažas sprāgstvielas vai pirotehniskās vielas; iepriekš nav minētas vielas un ražojumi, kuri tiek izgatavoti spridzināšanas darbiem vai pirotehniskā efekta radīšanai.

Pirmai klasei ir 6 apakšklases, kas tiek iedalītas sekojoši:

1.1. apakšklase – vielas un ražojumi, kuriem raksturīga masas sprādziena bīstamība un to raksturo sprādziena izplatība uzreiz pa visu kravu;

1.2. apakšklase – vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga izkliedēšanās bīstamība, bet tomēr tie nerada masas sprādziena bīstamību;

1.3. apakšklase – vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga aizdegšanās bīstamība, kā arī neliela sprādziena bīstamība;

1.4. apakšklase – vielas un ražojumi, kuriem ir minimāla sprādziena bīstamība, uzliesmošanas vai iniciēšanas gadījumā transportēšanas laikā netiek radīti iekārtas vai iepakojuma bojājumi;

1.5. apakšklase - vielas ar ļoti mazu jūtību, kurām ir raksturīga masas sprādziena bīstamība, bet tai pat laikā tās ir tik mazjūtīgas, ka to iniciēšanās vai pāreja no degšanas uz detonāciju pie normāliem transportēšanas apstākļiem ir mazticama;

1.6. apakšklase – sevišķi mazjūtīgi ražojumi pret detonāciju, vielām ar niecīgu nejaušas iniciēšanās vai sprādziena izplatīšanas varbūtību.

Otrajā klasē tiek iedalītas tādas vielas kā tīras gāzes, gāzu maisījumi, vienas vai dažu gāzu maisījumi ar vienu vai dažām citām vielām un ražojumi, kuri satur šāda veida vielas. Gāze ir viela, kura:

• pie temperatūras 50°C tvaiku spiediens ir vairāk nekā 300 kPa (3 bāri);
• ir pilnīgi gāzveida pie temperatūras 20°C un normālā spiediena 101,3 kPa.

2.klasē tiek klasificēta saspiestā gāze, sašķidrinātā gāze, atdzesēta sašķidrinātā gāze, izšķīdināta gāze, tāpat šajā klasē tiek iedalīti aerosola smidzinātāji un mazas gāzi saturošas tvertnes (gāzes baloniņi), citi ražojumi, kuri satur gāzi zem spiediena, kā arī gāzes, kuras nav zem spiediena un uz kurām attiecas speciālās prasības (gāzes paraugi).

Savukārt 2.klasē iedalītās vielas un ražojumi pēc to bīstamajām īpašībām tiek iedalīti sekojošās grupās: smacējošās, oksidējošās, viegli uzliesmojošās, toksiskās un koroziālās.

2. klase tiek iedalīta sekojošās 6 apakšklasēs:

2.1. apakšklase – neuzliesmojošas gāzes;

2.2. apakšklase – neuzliesmojošas un indīgas gāzes;

2.3. apakšklase – viegli uzliesmojošas gāzes;

2.4. apakšklase – viegli uzliemojošas indīgas gāzes;

2.5. apakšklase – ķīmiski nenoturīgas gāzes;

2.6. apakšklase – ķīmiski nenoturīgas indīgas gāzes.

3.klases nosaukums ietver arī šķidras vielas un cietas vielas izkausētā stāvoklī ar uzliesmojuma temperatūru augstāku par 60°C, kuras tiek iesniegtas transportēšanai vai tiek transportētas karstā stāvoklī pie temperatūras, kura ir vienlīdzīga ar to uzliesmojuma temperatūru vai pārsniedz to. 3.klases nosaukums ietver arī šķidras desensibilizētas sprāgstvielas. Šķidras desensibilizētas sprāgstvielas – sprāgstvielas, kuras ir izšķīdinātas vai suspensētas ūdenī ar mērķi apslāpēt sprāgstvielu īpašības.
 
3.klase tiek iedalīta sekojošās 3 apakšklasēs:

1. apakšklase – viegli uzliesmojoši šķidrumi ar zemu uzliesmošanas temperatūru – šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra slēgtā tīģelī ir zemāka par mīnus 18 grādiem pēc Celsija, vai ar uzliesmošanas temperatūru kopā ar citām bīstamām īpašībām;
2. apakšklase – viegli uzliesmojoši šķidrumi ar vidēju uzliesmošanas temperatūru – šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra slēgtā tīģelī ir no mīnus 18 līdz plus 23 grādiem pēc Celsija.
3. apakšklase – viegli uzliesmojoši šķidrumi ar augstu uzliesmošanas temperatūru – šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra slēgtā tīģelī ir plus 23 līdz plus 61 grādam pēc Celsija ieskaitot.

4. klase tiek iedalīta sekojošās trijās apakšklasēs:

4.1. apakšklase - viegli uzliesmojošas, cietas vielas, kuras spēj aizdegties no ārējiem aizdegšanās avotiem (dzirksteles, liesmas vai berze) un aktīvi deg;

4.2. apakšklase - pašuzliesmojošas vielas, kuras parastos transportēšanas apstākļos var patvaļīgi sakarst un aizdegties;

4.3. apakšklase - vielas, kuras izdala uzliesmojošas gāzes, nonākot saskarsmē ar ūdeni.

Piektā klase tiek iedalīta sekojošās divās apakšklasēs:

5.1. apakšklase – oksidējošas vielas, kuras pašas pēc sevis nav degošas, bet veicina citu vielu vieglu uzliesmošanu un izdala skābekli degšanas laikā, tādējādi palielinot uguns intensitāti;

5.2. apakšklase – organiskie peroksīdi, kuri vairākos gadījumos ir degoši, var darboties kā oksidējošas vielas un ir bīstami saskarsmē ar citām vielām. Daudzi no tiem viegli aizdegas un ir jūtīgi pret sitieniem un berzi.

Sestā klase tiek iedalīta sekojošās divās apakšklasēs:

6.1. apakšklase – indīgas (toksiskas) vielas, kuras spēj izraisīt nāvi, ieelpojot tvaiku, putekļus, uzsūkšanās caur ādu vai norīšanas gadījumā;

6.2. apakšklase – vielas un materiāli, kas satur patogēnus organismus, kuri ir bīstami cilvēkiem un dzīvniekiem.

Septītajā klasē tiek klasificētas radioaktīvas vielas, kuru īpatnējā aktivitāte 70 kDž/kg.

Kas vispār ir radioaktīvas vielas?
Radioaktīvas vielas ir objekti, kas patvaļīgi sairst un šī procesa rezultātā izdala radiāciju. Tāds radiācijas tips ir pazīstams kā jonizējošā radiācija, un, ja dzīvās šūnas, ieskaitot cilvēka šūnas, tiek pakļautas šādai iedarbībai, tad var rasties vairākas bioloģiskas izmaiņas. Šīs radušās izmaiņas ir ļoti dažādas un tās ir mainīgas atkarībā no vairākiem faktoriem – radiācijas rakstura, iedarbības veida, skarto cilvēku audu tipa, iedarbības ilguma un daudziem citiem faktoriem.

Mūsu apkārtējā vidē radiācija ir dabīgs process. Tās iedarbībai mēs tiekam pakļauti nepārtraukti – kosmiskā radiācija no kosmosa, zemes radiācija, kas rodas no dabīgiem radioaktīviem materiāliem augsnē, akmeņiem un celtniecības materiāliem, radiācijai, kas rodas no gāzēm, kuras izdalās no zemes dzīlēm, radiācija no ēdiena un dzēriena, kas satur dabīgus radioaktīvus materiālus.

Dabīgās radiācijas līmenis dažādās vietās ir atšķirīgs. Piemēram, radiācijas vidējā efektīvā deva no dabīgiem avotiem Eiropas valstīs svārstās starp 1 un 3 milizīvertiem (mSz) gadā.

Visbeidzot, cilvēki var tikt pakļauti radioaktivitātes iedarbībai pēc avārijas. Tādi gadījumi var būt, sākot no mazākas kļūmes ar mazu radioaktīvo materiālu daudzumu līdz svarīgiem notikumiem, tādiem kā avārija Černobiļā. Cilvēki var tikt pakļauti arī mākslīgi radītai radiācijai, medicīniskās diagnostikas vai ārstēšanas procesā, kā arī darbā.

Astotajā klasē tiek klasificētas kodīgas un koroziālas vielas, kuras izraisa ādas bojājumus, gļotādas un elpošanas ceļu bojājumus, izraisa metālu koroziju, transportlīdzekļu un kravu bojāšanos, kā arī var izraisīt ugunsgrēku, saskarsmē ar organiskiem materiāliem vai dažādām ķīmiskām vielām.

Astotā klase tiek iedalīta sekojošās trijās apakšklasēs:

1. apakšklase – skābes;
2. apakšklase – sārmi;
3. apakšklase – dažādas kodīgas un koroziālas vielas.

Devītajā klasē tiek klasificētas vielas ar relatīvi zemu bīstamību transportēšanas laikā, kuras nav iekļautas citās klasēs, bet pieprasa noteiktu pārvadāšanas un glabāšanas noteikumu piemērošanu.

Devītā klase iedalās sekojošās divās apakšklasēs:

9.1. apakšklase – šķidras un cietas degvielas un materiāli, kuri nav iekļauti 3. un 4.klasē, bet dažos gadījumos var būt bīstami (degošie šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru no + 61 C līdz + 100 C slēgtā tīģelī, šķiedras un citi analoģiski materiāli);

9.2. apakšklase – vielas, kuras noteiktos apstākļos kļūst kodīgas un korozīvas.