Centrālā Āzija jeb bieži dēvēta arī par Vidusāziju ietver šādas valstis – Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna. Dažkārt pie šī reģiona tiek pieskaitīta arī Irāna ar Pakistānu un Rietumķīnas autonomais apgabals Xinjiang Uyghur.
Vidusāzija ar aptuveni 66 milj. patērētāju lielu tirgu sniedz plašas izaugsmes iespējas Militzer & Münch klientiem; tamdēļ lielais skaits uzņēmuma filiāļu nodrošina ideālos apstākļos, lai klienti saņemtu vislabāko piedāvājumu attiecībā uz individuālajiem transporta risinājumiem un tos būtu iespējams realizēt. Centrālajā Āzijā Militzer & Münch ir savas filiāles Kazahstānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā. Ķīnas provincē Xingjian esošais Militzer & Münch Urumqi darbojas kā ideāls loģistikas centrs visam holdingam, nodrošinot tālo attālumu sauszemes transporta opcijas – dzelzceļa un autotransporta kravu pārvadājumus.
Šāda transportēšanas projekta aizsākumi meklējami 2014.g. – holdinga sapulcē, kura norisinājās Tadžikistānā. Līdz šim ir realizēti daudzi veiksmīgi projekti un ir palielinājies konteineru apjoms starp Ķīnu un Centrālo Āziju. 2015.g. pirmajā pusē vien, salīdzinot ar 2014.g. Militzer & Münch Turkmenistānas un Uzbekistānas filiālēm apjoms palielinājās par 20 %, savukārt Tadžikistānas ofiss ikdienā saņem daudz pieprasījumus un tiek strādāts pie perspektīviem projektiem. Centrālajā Āzijā bizness ir ļoti orientēts uz projektiem un bieži saistīts ar valsts investīcijām.
Militzer & Münch nemitīgi dodas izaicinājumu virzienā un pārvar ikvienu šķērsli, lai tiktu īstenoti vislabākie nosacījumi sadarbībai ar klientiem un klients iegūtu optimālāko risinājumu.
Ir lieliski atklāt jaunus biznesa virzienus, bet tikpat interesanti ir atklāt arī ko jaunu par katru no valstīm, tamdēļ ielūkosimies interesantajos atklājumos par Centrālās Āzijas valstīm, ko iespējams nezinājāt 🙂
Interesanti atklājumi par Centrālās Āzijas valstīm:
– Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.g. piecas no šīm bloka valstīm ieguva neatkarību, bet ne savu brīvību no bijušā valdnieka. Daudzas amatpersonas palika pie varas, neraugoties uz pārmaiņām un zaudēto varu.
– Itkā šķietami aizmirstās valstis ir tikpat rūpnieciski attīstītas kā liela daļa Eiropas valstu, kā arī izglītība ir augstā līmenī – daudzi absolventi ir ārsti, zinātnieki, inženieri un lielākā daļa iedzīvotāju runā divās vai vairākās valodās.
– Kazahstāna ir devītā lielākā valsts pasaulē un tā ir divreiz lielāka par visām četrām blakus esošajām kaimiņvalstīm kopā. Tā ir divreiz lielāka par Aļasku un četras reizes pārsniedz Teksasas izmērus; tā ir ekvivalenta septiņu lielāko Eiropas valstu kopējai teritorijai. Iedzīvotāji, kas dzīvo tuvāk valsts rietumu robežai atrodas tuvāk Austrijai nevis Kazahstānas galvaspilsētai.
– Kazahstāna ir otra lielākā valsts naftas nozarē. Pēc naftas galveno eksportu veido kokvilna, urāns un metāli (gan dārgakmeņi, gan krāsainie metāli). Šī valsts galvenokārt koncentrējas uz pašu lauksaimniecības pašpietiekamību un savu dabas resursu eksportēšanu.
– Šajās valstīs dominē islāms, vidēji 80-90%, izņemot Kazahstānu, kur šīs reliģijas īpatsvars veido vien 50 % vai pat nedaudz mazāk. Uz lielāko daļu iedzīvotāju islāms ir attiecināms kā kultūra nevis reliģija – tie kopumā ir iecietīgi attiecībā pret uzvedību, kas nebūtu atļauta citās islāma valstīs. Šīs piecas valstis, iespējams, ir tuvākas rietumu civilizācijai un vismazāk ideoloģiskas attiecībā uz reliģiju.
– Padomju karš Afganistānā izraisīja nāvi vairāk nekā 1000000 afgāņu, galvenokārt civiliedzīvotāju, savukārt 6000000 afgāņi kļuva par bēgļiem, pametot valsti un dodoties uz Pakistānu un Irānu.
– Kirgizstāna ir ģeogrāfiski ļoti izolēta valsts – tā atrodas kalnainā apvidū, kas savukārt ir palīdzējis saglabāt šai valstij savu seno kultūru; šī valsts vēsturiski bijusi vairāku lielu civilizāciju krustcelēs un daļa no Zīda ceļa. Kirgizstāna periodiski ir bijusi kādas valsts kundzībā pateicoties tās stratēģiskajai atrašanās vietai, sasniedzot suverenitāti kā nacionālai valstij tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma.
– Turkmenistāna ir viena no pasaulē visrepresīvākajām valstīm. Valstī ir slēgtas iespējas neatkarīgām pārbaudēm, mediju un reliģijas brīvība ir pakļauta drakoniskiem ierobežojumiem, un cilvēktiesību aizstāvji un citi aktīvisti saskaras ar pastāvīgiem valdības draudiem.
– Tadžikistāna ir prezidentāla republika, kas sastāv no četrām provincēm. Kalni aptver vairāk nekā 90 %. Tās ekonomika ir 126. lielākā pasaulē attiecībā uz pirktspēju un 136. lielākā attiecībā uz nominālo IKP. Ekonomika ir atkarīga no alumīnija un kokvilnas ražošanas.
– Uzbekistāna oficiāli ir demokrātiska, sekulāra, unitāra, konstitucionāla republika ar daudzveidīgu kultūras mantojumu. Etniski uzbeki veido 81 % no iedzīvotāju kopskaita, vairums ir nekonfesionālie musulmaņi.